Nams Avotu 44 celts kā īres nams 1904. gadā.
Arhitekts - K. Pēkšēns.

20. gadu sākumā ēka pārbūvēta skolas vajadzībām.

Skolas pirmsākumi meklējami 1905. gadā Olgas Lehras dibinātajā meiteņu skolā Rīgā, Elizabetes ielā 89, bet no 1924. gada pārceļas uz ēku Avotu ielā 44.

Namā darbojās:

  • 36. latviešu pamatskola (1924-1937)
  • Rīgas pilsētas Avotu pamatskola (no 1937. g.)
  • 3. papildu skola
  • Tirzniecības darbinieku skola
  • Rīgas pilsētas 36. tautskola (vācu okupācijas laikā)
  • Rīgas 36. pamatskola (pēc 2. pas. kara)
  • 36. septiņgadīgā skola
  • Rīgas 77. vidusskola (1977.-1990. g.)
  • Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskola (1990.-2013. g.)
  • Rīgas Avotu pamatskola (no 2013. g.)

20. gadu vidū te darbojas žurnāla "Muzikas Nedēļa" (1923-1929) kantoris.

Līdz 30. g. vidum ēkā atrodas arī Latvijas Vēstures pētīšanas biedrība (dib. 1923. g.) un muzejs. Biedrība dibināta sociāldemokrātu ierosmē Saimas priekšsēdētāja F. Vesmaņa vadībā ar mērķi: "Vākt dokumentus, literatūru-memuārus un dokumentus, kas raksturotu 1905. gada revolūciju". Pēc šīs biedrības ierosmes Rīgas pils. dome 1930. g. pārdēvēja Kārļa ielu par 13. janvāra ielu un Grīziņkalnu par 1905. g. revolūcijas parku. Biedrību slēdza pēc K.Ulmaņa apvērsuma.

1934. gadā šajā namā ierīkoja telpas K. Freinberga organizētajam, bet tā arī neatklātajam Rakstniecības un teātra muzejam.

 Vācu okupācijas laikā ēkā izvietota arī lazarete.

(Enciklopēdija "Rīgas ielas", 1. sējums, apgāds "Priedaines", 2001. gads)