RĪGAS AVOTU PAMATSKOLA

Reģistrācijas Nr. 3612902961
Avotu  ielā  44,  Rīgā,  LV–1009, tālrunis 67272981, fakss 67278598,
e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Rīgā

 20.02.2018.                                                                            

 Kārtība par direktora un pedagoģisko un citu darbinieku (t.sk. medicīnas) rīcību, ja tiek konstatēta fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība pret izglītojamo

 Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

 72.panta pirmās daļas 2.punktu; Ministru kabineta 2009.gada

 24.novembra noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

 drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.5. apakšpunktu;

Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumiem Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām”

I.                   Vispārīgie jautājumi

 1.   Kārtības par Rīgas Avotu pamatskolas (turpmāk - izglītības iestāde) izglītības iestādes vadītāja, pedagogu un citu skolas darbinieku rīcību, ja tiek konstatēta fiziska, emocionāla vai seksuāla rakstura vardarbība pret izglītojamo (turpmāk – kārtība). Mērķis ir novērst fizisku, emocionālu vai seksuāla rakstura vardarbību pret izglītojamo, radot vidi laba un godīga cilvēka attīstībai.

2.   Kārtība nosaka, kā tiek konstatēti un risināti konflikti vai vardarbība starp izglītojamajiem, starp izglītojamo un pedagogu vai citu izglītības iestādes darbinieku, kā arī starp pedagogiem un vecākiem (vismaz viens likumiskais pārstāvis) par izglītojamo pārkāpumu gadījumiem. Kārtībā arī nosaka konkrētas darbības, kas izstrādātas izglītības iestādei konflikta situāciju risināšanai, kā arī prevencijas pasākumus gadījumos, kad izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi saistībā ar iespējamu vardarbību pret sevi.

3.   Vardarbības pret izglītojamo novēršanai izglītības iestāde papildus ievēro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas 2008.gada 8.oktobra metodiskos ieteikumus „Izglītības iestādes, sociālā dienesta, bāriņtiesas un citu iestāžu kompetence starpinstitucionālajā sadarbībā, veicot preventīvo darbu un risinot vardarbības gadījumus pret bērnu”, kas nosaka rīcības shēmas un veicamos pasākumus, gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saistībā ar vardarbību pret izglītojamo.

4.   Darbā ar izglītojamo problēmsituāciju risināšanu tiek ievērota konfidencialitāte. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, informācija, kuru par izglītojamo ieguvis izglītības iestādes darbinieks, ir ierobežotas pieejamības, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt izglītojamā turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas. Visi ar konfliktu izmeklēšanu saistītie dokumenti glabājas pie izglītības iestādes sociālā pedagoga.

5.   Konflikts šīs kārtības izpratnē ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme, sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem indivīdiem.

6.   Fiziska vardarbība šīs kārtības izpratnē ir izglītojamāveselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums.

7.   Emocionālā vardarbība šīs kārtības izpratnē ir izglītojamā garīgo vajadzību ignorēšana, pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiskā ietekmēšana, negatīvi ietekmējot viņa emocionālo attīstību.

8.   Seksuālā vardarbība šīs kārtības izpratnē ir netiklu darbību veikšana (ķermeņa intīmo zonu aizskaršana) attiecībā pret bērnu, kuru veic bērns vai pieaugušais.

 II.Konflikti starp izglītojamajiem

9.   Ja konstatēts konflikts starp izglītojamiem, kura laikā saskatāma fiziska vai emocionāla vardarbība, tiek veiktas šādas darbības:

9.1.       klases audzinātājs (vai jebkurš darbinieks, kurš konstatējis attiecīgo situāciju) nekavējoties ziņo izglītības iestādes vadītājam par konstatēto konflikta situāciju. Vadītājs ziņo izglītojamā vecākiem;

9.2.       klases audzinātājs veic ierakstu klases žurnālā par notikušo konfliktu un pēc izglītības iestādes vadītāja paziņošanas vecākiem, vecāki apstiprina ar savu parakstu, ka viņi ir informēti par šādu konfliktu;

9.3.       ja konflikta situācija nav atrisināta, tad klases audzinātājs iesniedz rakstisku iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, tālāk lemjot par sociālā pedagoga, psihologa, medmāsas vai cita atbalsta personāla piesaisti situācijas risināšanai;

9.4.       pamatojoties uz klases audzinātāja rakstisko iesniegumu, izglītības iestādes vadītājs aicina konfliktā iesaistīto izglītojamo vecākus uz sarunu klātienē izglītības iestādē, kuras laikā cenšas konfliktu atrisināt.

10.         Pēc notikuma izvērtēšanas, ja tiek konstatēts, ka arī turpmāk audzēkņa uzvedība apdraud savu un pārējo audzēkņu drošību, veselību un dzīvību, izglītības iestādes vadītājs, lemj par mācību nodrošināšanu citā telpā un atbalsta pasākumu piemērošanu Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumos Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” noteiktajā kārtībā.

 III.       Konflikti starp izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku

 10. Ja noticis konflikts starp izglītojamo un pedagogu vai izglītības iestādes atbalsta darbinieku, kura laikā saskatāma fiziska vai emocionāla vardarbība pret pedagogu vai izglītības iestādes atbalsta darbinieku, tiek veiktas šādas darbības:

10.1. pedagogs vai izglītības iestādes darbinieks vēršas pie izglītības iestādes vadītāja ar rakstisku iesniegumu ar situācijas aprakstu;

10.2. izglītības iestādes vadītājs sazinās ar izglītojamā vecākiem un veic pārrunas, pēc nepieciešamības arī klātienē izglītības iestādes telpās;

10.3. izglītības iestādes vadītājs organizē sarunu, kurā piedalās konfliktā iesaistītās puses, tostarp pēc nepieciešamības pieaicina sociālo pedagogu, psihologu, medmāsu vai citu atbalsta personālu situācijas risināšanai, kuras laikā cenšas konfliktu atrisināt.

11. Ja noticis konflikts starp izglītojamo un pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku, kura laikā izglītojamais informējis savus vecākus un vecāki pedagoga vai izglītības iestādes darbinieka rīcību novērtējuši kā nepedagoģisku (nepedagoģiski profesionālās ētikas pārkāpums), tiek veiktas šādas darbības:

11.1. izglītības iestādes vadītāja klātbūtnē vecāki veic pārrunas ar pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku, kurš ir iesaistīts konflikta situācijā;

11.2. ja vecāki ar pedagogu konflikta situāciju nevar atrisināt, tad:

11.2.1. izglītojamā vecāki raksta iesniegumu par notikušo izglītības iestādes vadītājam detalizētai izvērtēšanai;

11.2.2. izglītības iestādes pieprasa rakstisku paskaidrojumu pedagogam vai izglītības iestādes darbiniekam;

11.2.3. izglītības iestādes uz rīkojuma pamata izveido komisiju un izvērtē konfliktu, kuras sastāvā bez izglītības iestādes vadītāja ir vēl vismaz 1 pedagogu pārstāvis un 1 atbalsta darbinieks;

11.2.4. tiek veiktas pārrunas atsevišķi ar izglītojamā vecākiem un pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku; ja nepieciešams uz noslēguma sarunu pieaicina personu no izglītības iestādes dibinātāja, vietējās Bāriņtiesas vai Sociālā dienesta;

11.2.5. pēc notikuma izvērtēšanas, pēc nepieciešamības, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pielietot disciplinārsodus (piezīme; rājiens), atstādināt darbinieku no darba vai izteikt darba uzteikumu;

11.2.6. ja netiek konstatēta pedagoga vai atbalsta darbinieka vainojama rīcība, izglītības iestāde nosūta motivētu skaidrojumu par darbinieka darbības izvērtējumu un atbilstību attiecīgiem normatīvajiem aktiem un ētikas principiem.

IV Konflikti starp darbinieku un izglītojamo

 12. Izglītības iestādes vadītājs vai atbildīgais darbinieks (turpmāk tekstā - direktora vietnieks izglītības jomā, sociālais pedagogs), konstatējot faktu par konfliktu starp darbinieku un izglītojamo, ja iestādes darbinieks kurš ir pieļāvis jebkura veida vardarbību – fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību, nolaidību vai cita veida izturēšanos, kas apdraud vai var apdraudēt izglītojamā veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu, un par kuru izglītojamais nav informējis vecākus vai personas, kas viņus aizstāj, iestādes vadītāja un darbinieku rīcības kārtība ir šāda:

12.1.nepieciešamības gadījumā izglītojamajam tiek sniegta psiholoģiskā vai medicīniskā palīdzība;

12.2.notikuma aculiecinieki informē iestādes vadītāju (prombūtnes laikā – vadītāja vietnieku (aizvietotāju) par notikušo;

12.3.iestādes vadītājs telefoniski vai mutiski informē izglītojamā vecākus, nepieciešamības gadījumā var organizēt iesaistīto pušu tikšanos, klātesot atbildīgām personām;

12.4. no darbinieka, kurš pieļāvis iespējamo vardarbību, vadītājs pieprasa rakstisku paskaidrojumu;

12.5. situācijas noskaidrošanai tiek pieprasīts rakstisks paskaidrojums no notikuma aculieciniekiem;

12.6. personu, kura ir pieļāvusi iespējamo vardarbību, vadītājs ar rakstisku rīkojumu var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas;

12.7.iestādes vadītājs tajā pašā dienā ziņo policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību, noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, vai citādu apdraudējumu;

12.8.izglītības iestādes vadītājs izdod rīkojumu par komisijas izveidošanu situācijas izvērtēšanai;

12.9. ja netiek konstatēta pedagoga vai cita darbinieka vainojama rīcība, izglītības iestāde nosūta izglītojamo vecākiem rakstiski motivētu skaidrojumu par darbinieka darbības izvērtējumu un atbilstību attiecīgiem normatīvajiem aktiem un ētikas principiem;

12.10. ar vardarbību saistošie dokumenti glabājas pie iestādes sociālā pedagoga.

V. Izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi (aizdomas uz vardarbību)

 13. Gadījumos, kad izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, izglītības iestāde veic šādas darbības:

13.1. klases audzinātājs sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu apmeklējuma kavējumu cēloni.

13.2. kad izglītojamais ierodas izglītības iestādē, klases audzinātājs uzklausa viņa viedokli par situāciju.

13.3. klases audzinātājs sadarbībā ar citiem izglītības iestādes pedagogiem veic izglītojamā novērošanu klasē.

13.4. situācijas, par kurām klases audzinātājam nekavējoties jāziņo sociālajam pedagogam un izglītības iestādes vadītājam:

13.4.1. aizdomas, ka izglītojamais cieš no emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības;

13.4.2. saņemta informācija, ka izglītojamais nav nakšņojis mājās,

13.4.3. klases audzinātājs pamanījis, ka izglītojamā uzvedība izmainījusies (piemēram, uzvedība kļuvusi izaicinoša, rupja, izglītojamais noslēdzies sevī, ir drūms),

13.4.4. klases audzinātājs pamanījis, ka izglītojamam nav sezonai piemērots apģērbs, mācību līdzekļi, vai arī izglītojamais nav ēdis.

14. Ja vecāki par problēmsituāciju ir informēti gan mutiski, gan rakstiski (sagatavojot oficiālu vēstuli), bet neattaisnotie kavējumi turpinās, klases audzinātājs nedēļas laikā informē izglītības iestādes sociālo pedagogu un izglītības iestādes vadītāju.

15. Sociālais pedagogs sadarbībā ar izglītības iestādes atbalsta personālu, klases audzinātāju un vecākiem analizē izglītojamā neattaisnoto kavējumu cēloņus, izmantojot gan izglītojamā rakstveida paskaidrojumus, gan anketēšanu, gan individuālas sarunas, var veikt arī mājas apmeklējumus. Minētie uzdevumi tiek sadalīti speciālistiem izglītības iestādē.

16. Darba gaitā ir jāizvērtē vairāki iespējamie problēmas cēloņi, kas var būt saistīti ar:

16.1. problēmām izglītības iestādē;

16.2. izglītojamā individuālo situāciju (veselības problēmas, mācību un uzvedības traucējumi, individuālas problēmas jeb pārdzīvojumi, kas saistīti ar attīstības vai traumatisko krīzi, u.c.);

16.3. problēmām ģimenē.

17. Pēc informācijas apkopošanas tā tiek nodota izglītības iestādes vadītājam, kurš tālāk lemj par saziņu ar izglītojamā vecākiem un atbildīgo bērnu tiesību aizsardzības iestāžu piesaisti situācijas noregulēšanai.

  18.  Līdz ar šīs kārtības spēkā stāšanos, spēku zaudē 10.10.2014. izdotā kārtība Nr. PSA-14-16-rs.

 Direktors                                                                                           I.Krūma